1. Kad mašīntulkošana ir lietderīga?
Mašīntulkošana ir īpaši piemērota lieliem teksta apjomiem ar atkārtotiem modeļiem, piemēram, tehniskajām dokumentācijām, produktu aprakstiem vai iekšējai komunikācijai. Tā ātri sniedz neapstrādātus tulkojumus, kurus pieredzējis pēcrediģētājs var efektīvi optimizēt. Ja teksti ir skaidri, faktiski un ar mazu neskaidrību, MTA bieži sasniedz pieņemamus rezultātus. Arī valodās ar līdzīgu struktūru (piemēram, vācu-angļu) kļūdu līmenis ir zemāks. Tomēr izvairieties no MTA izmantošanas radošiem, emocionāliem vai stipri kultūrspecifiskiem saturiem, jo tiek zaudētas nianses.
2. Kur mašīntulkošana saskaras ar saviem ierobežojumiem
Mašīntulkošana bieži vien nespēj tikt galā ar metaforām, ironiju, vārdu spēlēm vai netiešām kultūras atsaucēm. Arī specializētā terminoloģija ļoti specializētās jomās (medicīna, tiesības) prasa precīzu pēcrediģēšanas iejaukšanos. Retās valodu kombinācijās vai dialektos kvalitāte ievērojami samazinās. Turklāt ir teksta veidi, piemēram, mārketinga saukļi, dzejoļi vai juridiskie līgumi, kur pat pilnīga pēcrediģēšana ir darbietilpīga un cilvēka zināšanas ir neaizstājamas. Ierobežojumi rodas arī no datu aizsardzības apsvērumiem, izmantojot mākoņa sistēmas.
3. Pēcrediģēšana: Viegla pret pilnīgu
Viegla pēcrediģēšana ir vērsta uz minimāliem labojumiem: tā novērš acīmredzamas kļūdas, nodrošina pareizu gramatiku un lasāmību, bet nepievērš uzmanību stilam un idiomātiskām frāzēm. Tā ir piemērota iekšējiem dokumentiem vai tekstiem ar īsu derīguma termiņu. Pilnīga pēcrediģēšana savukārt cenšas sasniegt valodiski un stilistiski nevainojamu rezultātu, kas kvalitatīvi pielīdzināms cilvēka tulkojumam. Tas ir nepieciešams publikācijām, mārketinga materiāliem un klientu komunikācijai. Darba apjoms atšķiras atkarībā no izejmateriāla un valodu pāra, bet var sasniegt līdz 100% no laika, kas nepieciešams jaunam tulkojumam.
4. Kvalitātes nodrošināšana pēcrediģēšanā
Kvalitātes nodrošināšana sākas ar piemērotas MT sistēmas izvēli un izejas tekstu sagatavošanu (īsi teikumi, konsekventa terminoloģija). Pēc pēcrediģēšanas seko pārskatīšana, ko veic otrs valodnieks vai nozares eksperts. Pārbaudītas metodes ietver terminoloģijas datubāzu, stilu rokasgrāmatu un kontrolsarakstu izmantošanu. Arī automātiskās kvalitātes metrikas (BLEU, TER) norāda uz kļūdām, bet tās neaizstāj cilvēka kontroli. Īpaši jutīgam saturam ieteicams daudzpakāpju pārbaudes process. Pūlēm jābūt proporcionālām teksta mērķim.
5. Īpašie ierobežojumi mārketinga un juridisko tekstu gadījumā
Mārketinga teksti balstās uz emocijām, vārdu spēlēm un zīmola balsi – mašīntulkošana parasti nepanāk šo efektu. Pat pilnīga pēcrediģēšana prasa augstu radošumu un kultūras izpratni. Savukārt juridiskie teksti prasa juridisku precizitāti; kļūdas var radīt atbildības riskus. MT bieži sniedz burtiskus, neprecīzus klauzulu vai speciālo terminu tulkojumus. Tāpēc šiem teksta veidiem parasti ieteicams cilvēka tulkojums ar sekojošu juridisku pārskatīšanu. Tas neaizstāj juridisko konsultāciju pie specializēta advokāta.
